Vai pieaugušā vecumā var sākties ziedputekšņu alerģija?

Daudz dzirdēts par tā sauktajām pavasara alerģijām, kas reibinoši skaisto ziedoņa laiku pārvērš īstu moku periodā. Bet, vai ziedputekšņu alerģija pirmo reizi var uzrasties jau pieaugušā vecumā, un ko darīt, ja tā notiek, skaidro ģimenes ārste Gundega Skruze-Janava sadarbībā ar Mammamuntetiem.lv.

Kas ir alerģija?

Cilvēka imūnsistēma ražo antivielas, lai pasargātu mūs no slimībām. Viena no tām ir imūnglobulīns E, jeb IgE, kas cirkulē asinīs un izgulsnējas uz gļotādām. Alerģiju gadījumā organismā paaugstinās IgE līmenis pret nekaitīgu antigēnu, piemēram, konkrēta auga ziedputekšņiem. Saskaroties ar alergēnu, IgE sūta signālu organisma šūnām, kas aktivizē iekaisuma procesu – asinsvadu paplašināšanos, tūsku, niezi, gļotu sekrēciju.

Kad parādās alerģijas izpausmes?

Alerģija var parādīties jebkurā dzīves periodā. Lielākajā daļā gadījumu alerģiju simptomi parādās jau bērnībā, taču tā var uzrasties arī 20 vai 30 gadu vecumā, un pat vecumdienās. 

Alerģijas simptomi var parādīties pēkšņi vai arī attīstīties pakāpeniski. Un alerģijas nav iespējams paredzēt vai darīt kaut ko profilaktiskos nolūkos, lai no tām pilnībā izvairītos.

Nozīme ir ģenētikai

Paaugstināts risks alerģijas attīstībai ir cilvēkiem, kuru vecāki cieš no kādas alerģijas. Ja kaut vai vienam no vecākiem ir kāda alerģija, tad iespēja bērnam attīstīties alerģijai ir 30–50 %. Savukārt, ja alerģijas ir abiem vecākiem, iespējamība pieaug līdz 60–80 %. Taču alerģijas veidi un izpausmes vecākiem un bērniem visbiežāk būs atšķirīgi.

Iespējamie riska faktori alerģijas attīstībai pieaugušā vecumā:

• saskare ar alergēnu brīdī, kad imūnsistēmas funkcija ir izmainīta (akūta vai hroniska saslimšana, ilgstošs psihoemocionāls stress, grūtniecība);
• saskarsmes ar alergēnu iztrūkums bērnībā;
• jauna mājvieta, jauna darba vieta, pārvākšanās uz citu klimatisko zonu, tādējādi saskaroties ar iepriekš nesastaptiem alergēniem.

Kādi ir alerģijas simptomi?

Ziedputekšņu alerģijas gadījumā auga ziedēšanas periodā iespējama acu niezēšana un asarošana, šķaudīšana, deguna aizlikums, kasīšanās sajūta kaklā, klepus. Sākumā šīs sūdzības grūti atšķirt no vīrusa izraisītām iesnām, taču, ja simptomi ieilgst vairāk par divām nedēļām, jādodas pie ārsta.

Dienās, kad putekšņu koncentrācija gaisā ir augstāka, alerģijas simptomi ir izteiktāki – parasti tās ir skaidras, saulainas dienas ar nelielu vēja plūsmu. 

Lietainā laikā, kad daļa putekšņu noskalojas notekās, nepatīkamās alerģijas izpausmes var mazināties, lai saulainā dienā atgrieztos ar jaunu sparu.

Jāņem vērā, ka dažādu augu ziedputekšņi var kopā ar vēju ceļot pat tūkstošus kilometru, kas izskaidro alerģijas simptomu parādīšanos, vēl pirms mūsu platuma grādos ir sākusies auga ziedēšanas sezona, un sūdzību turpināšanos pēc ziedēšanas beigām.

Ko darīt?

Doties pie ārsta-alergologa! Ārstēšanas metodes mūsdienās ietver gan vides sanāciju, jeb iespēju robežās, atbrīvošanos no saskares ar alergēnu, gan medikamentus, ar ko iespējams mazināt alerģijas simptomus, gan arī imūnterapiju – ilgstošu, pakāpenisku organisma “pieradināšanu” pie alergēna jeb desensibilizāciju.

Vai alerģija ar laiku var pazust?

Dažkārt – jā. Piemēram, pārtikas alerģijas pret piena olbaltumu vai olu, kas parādās agrā bērnībā, mēdz pazust ap 3–5 gadu vecumu. Alerģija, kas attīstās 20 gadu vecumā, var samazināties pēc 50 gadu vecuma. Taču uz pieņēmumu vien, ka alerģija ir izzudusi, paļauties nevajadzētu, visdrošāk ir to pārbaudīt, vēršoties pie alergologa.

Uzmanies!

Smagu, dzīvībai bīstamu alerģisku reakciju sauc par anafilaksi. Tai raksturīga sejas un elpceļu tūska, elpošanas grūtības, straujš arteriālā asinsspiediena kritums, samaņas zudums. Cilvēkam, kuram reiz bijusi anafilakse, turpmāk vienmēr līdzi jānēsā speciāls injicējamais medikaments dzīvību apdraudošas situācijas novēršanai. 

Ja rodas kaut mazākās aizdomas par anafilakses sākšanos, nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība!