02.07.2020.
Vai tiešām rudens un depresija?
02.07.2020.
Grūti aizmigt, pa galvu maļas sliktas domas, neko vairs negribas… Cik ilgi tev tā ir?Jauns pētījums liecina, ka depresijas epizodes Latvijā piedzīvojis katrs ceturtais. – Kuras ir tās pazīmes, kas visbiežāk cilvēkus atved pie ārsta, un izrādās – tiešām depresija. – Tiem, kas paši atnāk pie psihiatra, visvairāk traucē trauksmes sajūta. Bet ārstam allaž jāizvērtē, vai tā ir tikai izolēta trauksme, vai arī trauksme kopā ar depresiju. Var būt dažādi.
Konsultē psihiatre, ārste psihoterapeite Linda Ķeruže.
Ir cilvēki, kas spēj precīzi izstāstīt, kā jūtas. Ja sākusies depresija, visbiežāk cilvēks sūdzas par nospiestu garastāvokli, nespēju priecāties par dzīvi, apātiju, koncentrēšanās spēju zudumu, miega trūkumu, apetītes trūkumu vai pieaugumu, enerģijas trūkumu, nevēlēšanos redzēt draugus, domām par pašnāvību. Bet ne katrs spēj paskaidrot, kas ar viņu notiek. Tad cilvēks precīzi jāizjautā par visām iespējamajām pazīmēm, kas var norādīt uz depresiju. Lai to diagnosticētu, jābūt ir vismaz pieciem pamata simptomiem vienlaikus. Tāpēc ir labi ārstam visu izstāstīt, kā ir, jo no malas ne vienmēr var manīt, ka cilvēkam ir depresija. Nereti depresijas slimnieks iekšēji izjūt spēcīgas dusmas, bet, nespējot tās paust uz āru, pavērš dusmas pret sevi. Darbā viņi ir izdarīgi, smaidīgi, ērti. Arī pie ārsta atnāk un smaida. Viņi šādi lieki tērē savu enerģiju – smaida, kaut arī iekšēji ir ļoti slikti.
Var būt arī tā, īpaši, ja cilvēks vērsies pie citas specialitātes ārsta, ka viņš min tikai vienu simptomu – galvassāpes, kas ir nevis tipiskais depresijas simptoms, bet pavadošais. Sākot šo pacientu iztaujāt, var atklāties plaša depresijas simptomu aina. Piemēram, cilvēkam ir ne tikai galvassāpes, bet mēnešiem ilgi miega traucējumi, nospiests garastāvoklis. Ja viņam neviens tieši nepajautā par to, kāds ir garastāvoklis, cilvēks arī var neizstāstīt.
– Ja garastāvoklis ir zem nulles mēnešiem ilgi, pie tā jau pierod.
– Tur tā lieta, ka patiešām var pierast, un cilvēks var sākt slikto garastāvokli uztvert kā normu. Tas arī ir iemesls, kādēļ daļa depresijas slimnieku nemeklē palīdzību.
– Kā apkārtējie to varētu pamanīt? Par ko depresijas slimnieki domā?
– Tipiskas domas: viss ir slikti. Turklāt domas ir pašnoniecinošas – ka es esmu slikta (-s). Cilvēks visā vaino sevi, bet varbūt arī vēl kādu citu, katrā ziņā par kaut ko allaž ir nemierā. Depresijā esot, nereti cilvēks sevi vaino par kādu briesmīgu kļūdu, kas viņu novedusi tādā situācijā, kādā viņš ir. Ja pajautā, kas tā par kļūdu, citiem tā nešķiet briesmīga, turklāt mēs visi mēdzam pieļaut kļūdas, tas ir normāli.
Sliktākais, ka depresijas slimniekam var rasties domas par pašnāvību. Bet no tiem, kam šīs domas galvā rodas, daži spēj, daži nespēj sevi kontrolēt. Tie, kas spēj sevi kontrolēt, parasti tuviniekiem vai ārstam izstāsta, ka domas par pašnāvību galvā maļas, bet nekad to nedarīs, jo jūt atbildību par ģimeni. Citādi ir, ja, piemēram, kāds depresijas slimnieks to tuviniekiem pasaka smejoties. Neviens teikto neņem nopietni, taču rīcība var sekot. Tāpēc, ja kāds ir ierunājies par pašnāvību, viņš jāaizved pie psihiatra vai ārsta psihoterapeita. Runas par dzīves beigšanu var būt domātas nopietni.
Protams, ir arī cilvēki, kam vienkārši ir depresīvs domāšanas veids, dzīves uztvere, taču nav citu depresijas simptomu. Tāpēc visus, kam pa galvu maļas sliktas domas, nav jāārstē ar antidepresantiem.
– Reizēm seniori kļūst negatīvi noskaņoti pret dzīvi.
– Arī veciem cilvēkiem mēdz būt depresija. To nereti veicina citas slimības, nespēks, kas vecumdienās piemeklē biežāk.
– Vai tas ir tipiski, ka depresijas slimniekiem no rīta ir grūti piecelties un uzsākt dienu, bet vakarpusē kļūst labāk?
– Tas ir tipiski vienam no depresijas veidiem. Tad, sākot ārstēties, rīta cēliens, kamēr ir grūti, pamazām kļūst arvien īsāks. Bet ir arī tādi cilvēki, kas depresijas laikā lēnām izsīkst pa dienu un sliktāk jūtas vakarā. Nav vienas depresijas ainas, katram tā tomēr izpaužas citādi.
– Vai taisnība, ka rudenī un pavasarī depresija sākas biežāk?
– Ir cilvēki, kuriem tiešām pavasaros un rudeņos kļūst sliktāk. Taču tas nav raksturīgi visiem. Tiem, kam ir šie sezonālie saasinājumi, nevajadzētu rudenī vai pavasarī pārtraukt lietot antidepresantus. Ja ir ilgstošs ārstēšanās kurss, pārtraukt lietot zāles labāk tieši vasarā, jo Latvijā vasarā visi jūtas labāk.
– Ja cilvēks nemitīgi slimo ar vīrusu izraisītām slimībām, vai tas arī var norādīt uz depresiju?
– No vienas puses, slimība ir veids, kā iziet no nelāgas situācijas, ar ko cilvēks netiek galā. Reizēm cilvēks savas emocionālās grūtības neapzināti izpauž slimojot. Taču, lai arī depresijas slimnieki ir uzņēmīgāki pret infekciju ierosinātājiem, par depresiju tāpēc vien, ja kāds bieži slimo, nevar runāt. Atkal jāatceras, ka jābūt vairākiem simptomiem vienlaikus. Bet viss organismā ir saistīts. Tas, ka cilvēks depresijas dēļ zaudējis apetīti un viņam ir nepilnvērtīgs uzturs, var noteikt to, ka ir uzņēmīgāks pret vīrusiem.
– Ja kāds jūtas nomākts, depresīvs, bet neparko negrib dzert antidepresantus, viņš aiziet uz aptieku un prasa kaut ko, lai varētu labāk iemigt, atgūtu apetīti…
– Zāļu tējas un bezrecepšu zāles var palīdzēt mazināt vieglas depresijas simptomus. Kā jau minēju, viegla depresija var beigties tāpat vien, – kad mainās apstākļi. Bet antidepresanti depresiju ārstē, un tas ir pierādīts klīniskajos pētījumos.
Antidepresantus drīkst izrakstīt arī ģimenes ārsts, bet depresijas diagnosticēšana nereti ir tik sarežģīta un antidepresantu izvēle tagad ir tik plaša, ka ģimenes ārsti sūta pie psihiatriem.
Pie visiem antidepresantiem organismam jāpielāgojas, tāpēc pirmajās divās nedēļās lielākoties nekļūst labāk, var kļūt pat sliktāk. Var pieaugt trauksme, nospiestība, apātija – kas nu kuram. Tas ir ārsta ziņā – sīki izskaidrot iespējamās blakusparādības. Dažreiz kopīgi jāizvēlas, kuras zāles lietot. Jo gadās, ka kādam no antidepresantiem ārstējošais efekts ir labs, bet iespējams svara pieaugums. Reizēm vajadzīgs antidepresants ar nomierinošu efektu, reizēm ar uzmundrinošu, reizēm ar kādu citu iedarbības niansi. Paralēli ieteicama psihoterapija, dažiem tā var būt vienīgā ārstēšanas metode. Svarīgi ir ārstēties vai vismaz netraucēt atveseļošanās procesam.
– Kā šim procesam var traucēt?
– Sākot pastiprināti lietot alkoholu, pavadot daudzas stundas internetā, neaizejot atkārtoti pie ārsta un tamlīdzīgi. Tas nav nekas slikts – mēģināt veseļoties pašai (–am), lasot grāmatas par savām emocionālajām grūtībām, apmeklējot kādas nodarbības. Bet nav vēlams antidepresantus sākt lietot savā izdomātajā režīmā, nevis kā ārsts izrakstījis, vai sākt regulāri lietot trankvilizatorus, kas iekapsulē problēmu.
Traucēt atveseļoties no depresijas var arī attieksme. Gadās, ka cilvēks atnāk un stāsta, pie cik ārstiem jau iepriekš bijis, kādas zāles dzēris, bet nekas viņam nav palīdzējis. Tā var būt: kamēr cilvēks nav gatavs atveseļoties, pat piemērotākās zāles var nedot efektu.
Traucēt var iepriekšējā pieredze. Pirmā depresijas epizode lielākoties ir viegla. No stāvokļa, ka ilgstoši ir nospiests garastāvoklis, cilvēks tiek ārā pats. Piemēram, sākas atvaļinājums, ir daudz jauku piedzīvojumu, tāpēc viegla depresijas epizode beidzas. Tā tiešām var notikt. Taču, ja pēc šīs epizodes cilvēks neko dzīvē nav mainījis, depresija var atkārtoties.
Klasiskas depresijas pazīmes
Ja divas nedēļas bez pārtraukuma ir :
- nespēks, nomāktība, slikts garastāvoklis, intereses zudums par dzīvi un sadzīvi;
- grūtības no rīta piecelties un uzsākt dienu (vakari toties labāki) vai izsīkums dienas gaitā;
- miega traucējumi un/vai ēšanas traucējumi.