Svarīgākais, kas jāzina par osteoporozi un tās profilaksi

Osteoporozes risks pieaug ar vecumu, taču tās profilakses pasākumus ir svarīgi veikt visa mūža garumā, jau no jauniem gadiem. Kādi ir galvenie osteoporozes iemesli un attīstības riski, kāda ir kalcija un D vitamīna loma un kādi ir galvenie profilakses pasākumi, stāsta ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Kas ir osteoporoze un kas veicina tās attīstību?

Osteoporoze ir hroniska slimība, kas ietekmē kaulu veselību, stāsta ģimenes ārste Z. Zitmane. Tā raksturojas ar kaulu masas samazināšanos un mikrostruktūras bojājumiem, kas padara kaulus trauslus un pakļautus lūzumiem, tieši ietekmējot kustību spēju un dzīves kvalitāti. Osteoporozes attīstībā vecums virs 65 gadiem un dzimumhormonu – sievietēm estrogēna, vīriešiem testosterona – produkcijas samazināšanās spēlē ļoti nozīmīgu lomu. Aptuveni 90 % no visiem osteoporozes gadījumiem saistās ar postmenopauzi sievietēm.

Latvijā osteoporoze skar ap 130 tūkstošiem cilvēku, no kuriem 85 % ir sievietes un 15  % vīrieši, kas ir saistīts ar to, ka sievietēm menopauzes laikā un pēc tās strauji samainās estrogēnu daudzums, savukārt estrogēns tieši ietekmē kaula vielmaiņas procesus, nodrošina kaulu veidojošo un noārdošo šūnu līdzsvaru, nodrošina kalcija uzsūkšanos kaulos, kā arī palīdz D vitamīnam uzsūkties zarnās. Tā kā šī hormona trūkst, kauli kļūst poraini un trausli un ir pakļauti lūzumiem, īpaši gūžas kaula kakliņš, plaukstas pamatnes kauli un mugurkaula skriemeļi.

Tomēr ir arī vairāki citi riska faktori, piemēram, mazkustīgs, neveselīgs dzīvesveids, osteoporoze ģimenē, ilgstošs D vitamīna un kalcija trūkums organismā, pārmērīga alkohola vai kofeīna lietošana, ilgstoša glikokortikoīdu terapija un citas dažādas sistēmiskas saslimšanas. Jāatceras, ka osteoporoze var skart arī bērnus, kuri uzturā nepietiekami saņem kalciju un kuriem ir ilgstošs D vitamīna deficīts.

Ja ir aizdomas vai jautājumi par osteoporozi

Nonākot pie ģimenes ārsta ar aizdomām par osteoporozi, pacients var uzdot visus interesējošus jautājumus, un kopā tiks atrasts vislabākais risinājums un nepieciešamības gadījumā tiks nozīmēti izmeklējumi, saka ģimenes ārste Z. Zitmane. Analīzes veikt pašam nav lietderīgi, ja skaidri nezināt, kā interpretēt atradi, tādēļ labāk to ir atstāt speciālistu ziņā. Tomēr tas, ko varam darīt paši un kam būt jāpievērš uzmanība, ir D vitamīna līmeņa kontrole.

Osteoporozes ārstēšanu Latvijā var uzsākt jebkurš speciālists, arī ģimenes ārsts, kurš parasti ir ātrāk pieejams. Situācijās, kad terapija ir neefektīva, tas ir, bijis lūzums vai pacients ir ļoti augsta riska grupā ar bijušiem vairākiem lūzumiem, ģimenes ārsts piesaistīs osteoporozes speciālistu.

Osteoporozes pārbaudes

Kā skaidro ģimenes ārste, optimālais vecums, kad ieteicams veikt osteoporozes izmeklējumus pēc PVO (Pasaules Veselības organizācijas) datiem sievietēm ir pēc 65 gadu vecuma, bet vīriešiem – pēc 70 gadu vecuma. Tomēr, ņemot vērā individuālos riska faktorus un blakus slimības,  ieteicams sākt pārbaudīties aptuveni piecus gadus pēc menopauzes, jo tad estrogēnu līmenis krītas visstraujāk. Osteoporozes diagnostikas zelta standarts ir duālās enerģijas rentgena absorbcimetrija (DEXA) jeb osteodensitometrija. Tas ir ātrs un nesāpīgs izmeklējums, kas nosaka kaulu minerālo blīvumu, izmantojot rentgena starus un dažādas skalas. Laboratoriskās izmeklēšanas metodes ir vairāk noderīgas sekundāras osteoporozes noteikšanā jeb slimību gadījumos, kas nav saistītas ar vecumu vai dzimumhormonu trūkumu.

D vitamīna un kalcija nozīme

D vitamīns nodrošina 80–90 % visa uzņemtā kalcija uzsūkšanos un veicina kaulaudu kolagēna veidošanos, tātad tā trūkums ir viens no elementiem osteoporozes attīstībā, skaidro ģimenes ārste Z. Zitmane. D vitamīna trūkums var samazināt kalcija uzsūkšanos pat tad, ja tiek uzņemts pietiekams kalcija daudzums ar uzturu. Savukārt kalcijs ir primārs elements, kas atrodams kaulos: ja tā daudzums ir nepietiekams, organisms to kompensē, ņemot kalciju no kauliem un padarot tos vēl trauslākus. Šie divi elementi jāuztver kā neatņemama daļa no osteoporozes profilakses un ārstēšanas, bez tiem neviena osteoporozes terapija nebūs veiksmīga!

BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece skaidro – osteoporozes gadījumā ārstēšanās procesā jāievēro nozīmētā terapija un rekomendācijas! Noteikti ir jāvingro – kā to pareizi darīt atbilstoši veselības stāvoklim, parādīs fizioterapeits. Ir jāuzņem kalcijs un D vitamīns, kā arī ārsta nozīmētie medikamenti tablešu vai injekciju veidā. Biežāk lietotie medikamenti osteoporozes ārstēšanā ir bisfosfonāti. Atcerieties konsultēties ar ārstu vai farmaceitu par pareizu zāļu lietošanu, iespējamajām blakusparādībām un mijiedarbību ar uzturu un citiem lietotajiem preparātiem. Osteoporozes ārstēšanai paredzētie medikamenti ir iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā.

Galvenie osteoporozes profilakses soļi

Osteoporozes profilaksei svarīgs ir veselīgs dzīvesveids, kas sekmē kaulu veselību, stāsta BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece. Abas speciālistes iesaka iekļaut savā ikdienā profilaktiskus pasākumus un rūpēties par to ievērošanu.

• Regulāras fiziskās aktivitātes, kas kalpo kā daudzu saslimšanu profilaktisks līdzeklis un tai skaitā ir ļoti svarīgas osteoporozes profilaksei, jo stiprina muskulatūru un kaulus, veido pareizu stāju un uzlabo kustību koordināciju. Ir pierādīts, ka fiziskas aktivitātes efektīvi aizkavē kaulu masas blīvuma samazināšanos. Īpaši piemērota būs nūjošana, soļošana, peldēšana, līdzsvara un muskulatūru stiprinoši vingrojumi.
• Kritienu profilakse. Bieži kaulu lūzumi rodas tieši pēc zemas enerģijas kritiena. Lai samazinātu šo risku, savā ikdienas dzīvē vēlams iekļaut līdzsvara, lokanības un veiklības vingrinājumus. Vecāka gada gājuma cilvēkiem īpaši jāuzmanās no paslīdēšanas uz ledus ziemas laikā.
• Sabalansēts un pilnvērtīgs uzturs, iekļaujot produktus, kas bagāti ar kalciju. Ieteicams samazināt sāls patēriņu. Kalciju vislabāk uzņemt ar piena produktiem – pienu, kefīru, biezpienu, sieru un jogurtu. Kalciju satur arī dārzeņi, augļi un graudu produkti, bet no šiem produktiem kalcijs sliktāk uzsūcas organismā. Ja ar uzturu neuzņemat nepieciešamo kalcija daudzumu, tad tas būtu jālieto papildus, par devu konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu.
• D vitamīna līmeņa kontrole. Lai kalcijs organismā tiktu izmantots, ir nepieciešams D vitamīns, kas regulē kalcija un fosfora vielmaiņu, palīdz uzturēt kaulu veselību, nepieciešams normālai kaulu augšanai un attīstībai bērniem, kā arī daudzu citu organisma sistēmu veselībai. D vitamīns UV staru ietekmē tiek sintezēts ādā un tad no sākuma aknās un pēc tam nieru audos tiek pārveidots bioloģiski aktīvajā formā. D vitamīnu satur zivju aknas, olas dzeltenums, sviests, siers, treknas zivis, aknas. Taču ir nepieciešams noteikt D vitamīna līmeni asinīs, lai to koriģētu līdz optimālam līmenim jeb 45–55 ng/ml. Par jūsu vecumam atbilstošu D vitamīna devu droši jautājiet savam ģimenes ārstam vai farmaceitam.
• Neveselīgo ieradumu atmešana. Centieties iztikt bez kaitīgiem ieradumiem, piemēram, smēķēšanas un alkohola lietošanas. Tāpat ieteicams pārmērīgi nelietot kafiju.