Papardes ziedu meklējot

Līgo naktī jautrā kompānijā pat visprātīgākie zaudē galvu un mēdz ļauties kam vairāk nekā kaislīgi skūpsti. Bet Jāņu rīts pienāk ar bažām: «Cik drošs bija sekss?»

Konsultē Veselības centrs 4 un VC4 Dermatoloģijas un ķirurģijas klīnikas dermatovenerologs EGĪLS ZVAGŪZIS

Sievietei, kurai nav pastāvīga partnera, taču viņa mīlas priekiem ir atvērta, vienmēr somiņā vajadzētu prezervatīvam – savas veselības labad. Tas pasargā gan no nevēlamas grūtniecības, gan no seksuāli transmisīvām slimībām. Jo, pat tad, ja partneris ir pazīstams ilgāku laiku – strādājat vienā darbavietā vai dziedāt vienā korī, vai esat bijušie studiju biedri, kaimiņi vai draugi –, nav nekādas garantijas, ka viņš ir seksuāli vesels un nevar nodot kādu infekciju. Tas pats attiecas uz vīriešiem – gadījuma sakaros jānodrošinās ar prezervatīvu, jo arī sievietes ir spējīgas uzdāvināt kādu seksuāli transmisīvu slimībām.

Kas tieši traucē?

Daudzas sievietes mēdz sacīt, ka prezervatīviem nav ne vainas, taču viņām nepatīkot posms, kad tas jāuzvelk. Mazā pauzīte traucējot. Savukārt vīrieši parasti kritizē prezervatīvus tāpēc, ka tas mazinot labsajūtu. Jā, dzimumlocekļa receptoru jutīgumu tas tiešām nedaudz slāpē, jo – lai arī materiāls ir plāns, tomēr tā ir barjera. Taču ir arī savs labums – jauniem vīriešiem un tiem, kam spermas noplūde notiek pārlieku ātri, tas var paildzināt mīlēšanās procesu – tas atkal ir bonuss sievietes labsajūtai. Turklāt mūsdienās nopērkami arī jaunākās paaudzes prezervatīvi, kas izgatavoti no poliuretāna – tie patiešām ir divreiz plānāki nekā lateksa, bet tikpat izturīgi un droši. Turklāt atšķirībā no lateksa neizraisa alerģiju un mīlējoties mazāk jūtami.

Tagad nopērkami arī prezervatīvi ar dažādu tekstūru – rieviņām, pumpiņām, citiem papildinājumiem, kas atkal palīdz paspilgtināt sievietes izjūtas. Var izmēģināt prezervatīvus, kas apstrādāti ar mentolu – tas rada vēsumu, veicinot uzbudinājumu. Ne velti mentols ir arī vairāku orgasmu stimulējošu preparātu sastāvā. Ir prezervatīvi ar aromatizējošu smērvielu, piemēram, ar augļu vai ogu garšu. Taču tie mēdz izraisīt alerģiju vai arī paredzēti orālajam seksam. Tāpat nopērkami paaugstinātas drošības prezervatīvi, kas apstrādāti ar spermicīdiem. Tie samazina nevēlamas grūtniecības risku pat tad, ja prezervatīvs plīst.

Lai nav avārijas

Ja attiecības ir jaunas vai mainīgas, nekā drošāka un labāka par prezervatīviem nav. Bet prezervatīvs plīst visbiežāk tāpēc, ka to nepareizi lieto. Te sava loma ir arī alkohola reibumam, kad ir iekāre un steiga un to nekārtīgi uzvelk. Turklāt, ja prezervatīvu paciņa ir kaut nedaudz atplēsta, tas apžūst, zaudē elastību un atkal mīlējoties plīst.

Kā pareizi uzvilkt prezervatīvu

• Noteikti pirms tam jāpārbauda prezervatīva derīguma termiņš. Un ar aci jānovērtē, vai iepakojums nav bojāts. Jo daudzi prezervatīvus nēsā maciņos vai iemet mašīnas bardačokā, tur tie berzējas un iesaiņojuma folijā izdilst caurums.  Tāpat vīrieši prezervatīvus nereti nēsā bikšu kabatās, aizmirst, un tā var tikt bojāts gan prezervatīva iesaiņojums, gan pati gumija.
• Prezervatīvu uzvelk tikai uz piebrieduša dzimumlocekļa! Lai izvairītos no seksuāli transmisīvām slimībām un nevēlamas grūtniecības, tas jādara pirms saskares ar partneres intīmajām vietām.
• Paciņa jāatplēš uzmanīgi, lai nesabojātu iekšā esošo gumiju. Nebūtu vēlams to darīt ar zobiem vai gariem nagiem.
• Izņemot prezervatīvu no paciņas, ar vienas rokas pirkstiem jāaizspiež tā gals, lai tur nepaliktu gaiss. Ar otru roku prezervatīvs jāliek uz dzimumlocekļa galviņas un jāuzritina uz stingra dzimumlocekļa tā, lai prezervatīvs to visu nosegtu. Prezervatīva gals jāatstāj brīvs, lai būtu vieta, kur vēlāk uzkrāties spermai.
• Jāraugās arī, lai prezervatīvs netiktu uzvilkts otrādi – rullējamai maliņai jābūt uz āru.
• Uzreiz pēc spermas noplūdes dzimumloceklis jāizvelk no maksts, pieturot prezervatīvu pie pašas apakšas, lai tas nenoslīdētu un sperma neizlītu.
• Ja izmanto lubrikantu, tad tikai tādu, kas gatavots uz ūdens vai silikona bāzes.  Gumijas struktūru var bojāt dažādas eļļas, piemēram, zīdaiņu eļļa, smaržvielas, geli, vazelīns.

No kā pasargā un no kā ne

Protams, vislabāk būtu, ja pirms tuvības abi partneri pārbaudītos, atzītu viens otram, ka ir seksuāli veseli, un tikai tad ļautos attiecībām. Tomēr dzīve ir dzīve: ja uzvirmo jūtas, ar prātu visu izsvērt nevar. Tāpēc prezervatīvs šādā situācijā ir vienīgais, kas daudzmaz pasargā no visām seksuāli transmisīvajām slimībām: tātad no hlamīdijām (izplatītas), trihamonām (beidzamā laikā iet mazumā), gonorejas (joprojām ir topā), HIV (ir, un kā vēl!) un sifilisa (retāk sastopams). Tas būtiski samazina arī cilvēka papilomas vīrusa (HPV) iegūšanas risku (šo vīrusu vaino dzemdes kakla vēža un kondilomu jeb venērisko kārpu izraisīšanā), tomēr nepasargā simtprocentīgi, jo HPV vīrusu var iegūt, arī tikai aizskarot partnera dzimumorgānus vai orālā seksa laikā. Bezspēcīgs prezervatīvs ir pret ģenitālo herpi, kārpām, utīm un kašķi – tad pietiek vien ar ķermenisku kontaktu. Atsevišķs stāsts ir par ureaplazmām un mikoplazmām – mūsdienās tās neuzskata par STS, jo tās ir normāla sievietes maksts mikrofloras sastāvdaļas, ārstē tās tikai tad, ja kaut kādu iemeslu dēļ pārlieku savairojas un izraisa sūdzības. Tomēr tas neliecina par partneru sānsoļiem!

Gandrīz visas šīs slimības var iegūt tikai un vienīgi dzimumkontaktu ceļā, un par tādiem uzskata ne tikai klasisku seksu, bet arī orālu, anālu, skūpstīšanos, intīmus pieskārienus. Un prezervatīva varā nav tos kontrolēt.

Sekas – bēdīgas

Seksuāli transmisīvās slimības – gonoreja, sifiliss, hlamīdijas un trihamonas, visas šīs baktērijas – izraisa iekaisumu dzimumceļos, it sevišķi, ja tās nav ārstētas. Iekaisumam progresējot, vīriešiem var veidoties dažādi saaugumi dzimumceļos, bet kanāliņiem, pa kuriem izdalās spermatozoīdi, ir ļoti mazs diametrs. Tātad jebkurš saaugums kavē spermatozoīdu izdalīšanos. Beigās būs tā, ka spermatozoīdi sēkliniekos veidosies ļoti labi, bet tie vienkārši netiks ārā, un iznākums būs neauglība. Sievietei ilgstoši neārstētas hlamīdijas un citas STS arī var veicināt neauglību, radīt saaugumus olvados. Un ne tikai to! Hroniskā formā tās raisa arī acs iekaisumu – konjunktivītu un locītavu sāpes. Tāpēc šīs slimības ir jāārstē.

Kā zināt, ka saķerta STS?

Kad bijis nedrošs sekss, pēc kāda laika parādās izdalījumi no dzimumlocekļa, sāpīga čurāšana, diskomforts. Var būt arī temperatūra, apsārtums, izsitumi, pietūkums – lietas, ko uzreiz pamana, un vīrieši šajā sakarā ir ļoti jutīgi. Bet – ne jau vienmēr ir sūdzības! Tu vari inficēties un kļūt par baktēriju nēsātāju, pašam nemaz to nejūtot. Tāpēc, ja ir bijis gadījuma sekss bez izsargāšanās, jāiet pārbaudīties. Mūsdienās tas ir ļoti vienkārši izdarāms. Lai nodotu analīzes, vairs nav nepieciešams sēdēt garā rindā pie ārsta – tu nodod urīna analīzi laboratorijā, un rezultātus atsūta pa e-pastu. Ir divu veidu analīzes: urīna analīze, kas būs dārgāka, toties pacientam daudz patīkamāka. Un otra – uztriepe, kad ārsts ar tievu vates tamponiņu paņem materiālu no urīnizvadkanāla vai arī sievietēm no maksts. Ja par partnera veselību īstas drošības nav, gluži nākamajā dienā nodot analīzes nav vērts, jo tās var nebūt precīzas – neko vēl neuzrādīs, taču trešajā, ceturtajā, septītajā dienā pēc nedroša seksa ginekologa vai dermatologa venerologa konsultācija noderēs. Ja laikus vēršas pie daktera, pārsvarā visas seksuāli transmisīvās infekcijas mūsdienās labi padodas ārstēšanai. Izmanto antibiotikas; ja vainīgs ir herpesvīruss, tad pretvīrusu tabletes un ziedes.  Cik ilgā laikā tiek galā? Atkarīgs, kāda infekcija. Hlamīdijas, ureoplazmas – tās var sešu dienu laikā iznīdēt. Akūtu gonoreju arī izdodas ļoti ātri uzveikt – dažu dienu laikā. Sifilisam tagad ir laba un diezgan ātra terapija: reizi nedēļā šprice. Atkarībā no stadijas vajadzīgas pavisam trīs vai piecas potes.

Dažiem ir alerģija pret lateksu. Viņiem vajag izmantot poliuretāna prezervatīvu, tas neizraisa alerģiju.

Vai pēc izārstēšanās atkal var inficēties ar STS?  JĀ! Imunitāte neveidojas. Tā ka nākotnē ir jāpiesargājas.