Gripa būs! Vai vakcinēties?

«Izslimoju vieglā formā…» – tas, visticamāk, nav par gripu. Pat mediķu aprindās valda teiciens: gripa pa īstam noliek pacientu gultā.

Gripa ir vienīgā no augšējo elpceļu vīrusu ierosinātām slimībām, kas izplatās ļoti strauji un pēkšņi spēj ierosināt lielu skaitu saslimušo. Jaunajās 2015./2016. gada gripas sezonas vakcīnās iekļauti divi pilnīgi jauni A un B apakštipi, kas liek prognozēt: cilvēku, kam pret šiem vīrusa tipiem jau iegūta imunitāte, būs maz. Zinot šo faktu, jāteic, ka gripa neies secen arī Latvijai un lielāka vai mazāka epidēmija būs. Aktuālais jautājums – vakcinēties vai ne?

Skaidro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Latvijas Infektoloģijas centrs galvenā ārste Baiba Rozentāle.

Vakcīna zem lupas

Pirmkārt, gripas vakcīna ir inaktivēta (nedzīva) antigēnu vakcīna, kas nespēj ierosināt pašu slimību. Tiesa – pasaulē tiek ražotas arī dzīvas novājinātas vakcīnas, taču Latvijā tādu nav. Otrkārt, atšķirībā no citu slimību vakcīnām gripas vakcīnas mērķis nav iegūt kolektīvo imunitāti. Ko tas nozīmē? Gādājot, piemēram, par baku vai masalu profilaksi, mērķis ir savakcinēt ap 80 procentiem iedzīvotāju, tādā veidā pārtraucot vīrusu jeb slimības izraisītāju cirkulāciju – proti, apturēt šīs slimības kā sugu. Gripas gadījumā vakcinācijas mērķis ir cits: neļaut saslimt tiem, kas var slimot smagi vai pat nomirt. Tas ir stāsts par riska grupām… Tās savukārt dala vēl četrās kategorijās: hronisku slimību pacienti, vecuma riska grupa, profesionālā riska grupa un grūtnieces.

Kas ir kas?

1. Hroniskie slimnieki. Tie, kam ir hroniskas sirds un asinsvadu slimības (augsts asinsspiediens, sirds mazspēja, sirds koronārās slimības), hroniskas plaušu slimības (smēķēšanas izraisīts bronhīts, hroniska pneimonija, iepriekš pārciesta tuberkuloze, bronhiālā astma), hroniskas vielmaiņas slimības, cukura diabēts, hroniskas nieru slimības, imūndeficīta stāvokļi (slimojot ar HIV, AIDS, onkoloģiskām slimībām vai saņemot imūnsupresējošu terapiju pēc orgānu transplantācijas), pacienti pēc plašiem apdegumiem un tie, kam kādas diagnozes dēļ izņemta liesa.

2. Vecuma risks. Šajā riska kategorijā ierindojami bērni no 2–3 mēnešiem līdz 2 gadiem – kad vēl nav attīstījusies nespecifiskā imunitāte, kas palīdzētu atvairīt vīrusu infekcijas. Tāpat šajā grupā ir cilvēki, kas vecāki par 65 gadiem, pat ja viņiem nav neviena no iepriekš nosauktajām hroniskajām slimībām. Šķiet, 65 nav nemaz tik daudz un jušanās vēl tīri mundra? Nekā nebija! Ar gadiem mūsu orgānu sistēmās daudz kas nolietojas, tajā skaitā, arī imūnā sistēma – proti, nespecifiskās imūnsistēmas šūnas savā darbībā kļūst kūtrākas nekā tad, kad cilvēks ir savā plaukuma vecumā, tāpēc pastāv risks saslimt smagi un iedzīvoties komplikācijās.

3. Profesionālais risks. Šeit pirmajā vietā jāmin medicīnas darbinieki, jo tieši viņiem ir vislielākā saskarsme ar iespējamajiem gripas nēsātājiem, neatkarīgi no tā, kāda profila iestādē viņš strādā – ambulatorā vai stacionārā. Pie profesionālā riska grupas pieder arī cilvēki, kas strādā darbu, kur dienu no dienas nākas kontaktēties ar lielu skaitu cilvēku – piemēram, sabiedriskā transporta vadītāji, lielveikalu pārdevēji, skolotāji un augstskolu mācībspēki, pirmsskolas iestāžu darbinieki. Turklāt arī nosauktie profesionāļi var piederēt medicīnisko indikāciju riska grupai. Šeit atbildība jāuzņemas arī darba devējam – izrādot ieinteresētību par to, lai darbinieks slimības dēļ nekavētu darbu, darba devējs var nolemt apmaksāt kolektīvam vakcināciju. Pieņemt šo iespēju vai ne – to drīkst izlemt pats darba ņēmējs.

4. Grūtnieces. Ja grūtniecības laiks no 2. trimestra sakrīt ar gripas sezonu, tiek rekomendēta vakcinācija. Tā kā vakcīna ir inaktivēta, antivielas, kas izveidojas mātei, pasargā arī jaundzimušo.

Vai man vajag?

Vakcinācija jebkurā gadījumā ir brīvprātīga. Lai gan nosauktās diagnozes un apstākļi ir gana spēcīgs indikators bailēm no gripas, lēmumu par vakcinēšanos nevajadzētu pieņemt vienprātīgi. Izsverot nepieciešamību vakcinēties, pirmkārt, svarīga komunikācija ar savu ģimenes ārstu vai kādas hroniskas kaites ārstējošo ārstu. Kā dakteris iesaka, tā arī vajadzētu darīt!

Kas nedrīkst vakcinēties?

• Cilvēki, kuriem, iepriekš vakcinējoties, bijusi vispārēja alerģiska reakcija, kas izpaudusies kā anafilaktiskais šoks. Kā to atpazīt? Piecu līdz desmit minūšu laikā pēc vakcīnas ievadīšanas rodas izteikts vājums, pazeminās asinsspiediens, pazūd samaņa…
• Ja reiz piedzīvota kvinkes jeb vispārēja iekšējo elpceļu tūska. Ignorējot šo reakciju, var nosmakt.

Savakcinējies. Ko gaidīt?

• Tā kā vakcīnas sastāvā ir virkne komponentu, kas vakcīnu stabilizē, padara to efektīvu, imunogēnu un nodrošina sterilitāti, jebkurš no šiem blakus komponentiem var izraisīt komplikācijas un alerģisku reakciju.
• Apmēram 3 procentiem cilvēku vakcīnas ievadīšanas vietā attīstās neliela hiperēmija jeb tūska, kas parasti pazūd 24 stundu laikā.
• Mazāk – apmēram vienam procentam pacientu – attīstās vispārēja reakcija, kas izpaužas ar paaugstinātu temperatūru, kaulu laušanu, sagurumu. Tad ierasts domāt, ka cilvēks pēc vakcinācijas ir saslimis ar gripu vieglā formā, bet tie ir maldi – nav iespējams saslimt, ja vakcīna nav dzīva.

Kad vakcinēties?

Gripas vīruss parasti aktivizējas janvārī, taču piedzīvotas arī agrās un vēlās gripas, kas sākas jau ap Ziemassvētkiem vai tieši vēlāk – februāra vidū. Vakcinēties jāsāk laikus – jau septembra beigās, oktobrī, novembrī. Pēc vakcinēšanās septiņu dienu laikā izveidojas imunitāte pret gripas vīrusu.

Cik maksā?

Saskaņā ar Kompensējamo zāļu sarakstu iepriekš nosauktajām komplikāciju riska grupām valsts vakcināciju pret gripu kompensē 50 procentu apmērā.

Ja nepiederi nevienai no tām, bet vēlies vakcinēties pēc brīvas gribas, komercvakcīnu cena ir 6–8 eiro atkarībā no iestādes, kurā nolemsi vakcinēties.

Cik bieži jāvakcinējas?

Vakcinācija pieaugušajiem ir vienreizēja, bērniem – divreizēja ar mēneša intervālu. Antivielas organismā saglabājas 24–32 mēnešus, tāpēc, ja vakcīnas sastāvs nemainās, imunitāte saglabājas divus gadus.

Ņem vērā! Tiem, kas vakcinējās pagājušajā gadā, šogad tas jādara atkārtoti, jo jaunās gripas sezonas vakcīnā iekļauti jauni vīrusa tipi, uz kuriem pērn saņemtā pote nedarbojas.

Ja tomēr gadās saslimt…

1. Svarīga agrīnā diagnostika un palikšana mājās, līdzko parādās pirmie slimības simptomi (pēkšņa kaulu laušana, augsta temperatūra, spēcīgas galvassāpes un sāpes acu ābolos, pirmās diennakts beigās un otrās diennakts sākumā sākas sauss, mokošs, rejošs klepus).

2. Jāsazinās ar ģimenes ārstu, kas atvērs darba nespējas lapu un, ja nepieciešams, izrakstīs receptes. Atceries! Pēc tām gan jāsūta kāds no mājiniekiem, jo staigāšana apkārt slimam nodarīs kaitējumu gan pašam pacientam, gan sabiedrībai, jo gripas vīruss izplatās gaisa pilienu ceļā.

3. Gripu ierosina vīruss, tādēļ vajadzīgs lietot pretvīrusu preparātus, kas nobloķēs vīrusu vairošanos un apturēs toksisko iedarbību. Ir divas iespējas: bezrecepšu grupas preparāts remantadīns vai neiraminidāzes inhibitoru grupas preparāti ar aktīvajām vielām – oseltamivirs vai zanamivirs. Tiesa – pašmāju remantadīns neiedarbojas uz A H1N1 gripas vīrusa apakštipu, taču tas uzlabo šūnu vielmaiņu un būtiski atvieglo atveseļošanos.

4. Vēl lieto 2–3 litrus šķidruma dienā, C vitamīnu 2–3 gramus pirmajās divās slimības dienās un kādu no nesteroīdajiem pretiekaisuma preparātiem pret temperatūru (izņemot aspirīnu).

Ko par gripas vakcīnām saka homeopāts ?

Ārsts pediatrs homeopāts Edgars Mednis: «Gripas vakcīna ir slidena lieta, jo šis vīruss ir ļoti mainīgs, mutējošs, tāpēc katru gadu secinām vienu un to pašu – rudenī tiek saražotas vakcīnas konkrētiem gripas vīrusu tipiem, bet pavasarī izrādās, ka tie ir aizgājuši garām, bet pie mums konstatēti pavisam citi vīrusa tipi. Savukārt vakcīna ir specifiska – ja tā iedarbojas uz A1 vīrusa tipu, tā nekādā ziņā nebūs iedarbīga pret A2.

Un vēl kas… Potēšanās ir diezgan primitīva, jo antivielas netiek noteiktas, un beigās mēs tāpat nezinām – nesaslimtu tāpat vai nesaslimu, jo biju potējies. Ja mēs pārbaudītu antivielas pirms un pēc potēšanās un konstatētu to pieaugumu – tā būtu objektīva aina par labu vakcinācijai.