D vitamīns jāuzņem papildus!

Šī vasara bija auksta un lietaina. Ja nav sanācis pagozēties siltajās zemēs, D vitamīna tev nepietiek!

Konsultē Veselības centra 4 Juglas klīnikas un Siguldas slimnīcas endokrinoloģe RENĀTE HELDA

Kāpēc vajag vēl?

Visrūpīgāk profilakses nolūkos D vitamīna līmenis jāpieskata vecākiem cilvēkiem, jo līdz ar gadiem kauli fizioloģiski kļūst trauslāki. Turklāt tas notiek gan vīriešiem, gan sievietēm. Lielākais risks ir daiļajam dzimumam pēc menopauzes iestāšanās. Sieviešu hormoni ietekmē arī kalcija vielmaiņu, un to trūkums menopauzē nosaka to, ka tieši šajā laikā nepie­tiekamai
D vitamīna uzņemšanai sekas var būt trakas – sākties osteoporoze. Proti, ja organismā trūkst D vitamīna, kalcija uzsūkšanās no zarnu trakta ir traucēta. Cilvēks var uzņemt kalciju dažādos veidos un daudzumos, tik un tā tas neuzsūcas.

Laikus apturēt nevēlamos procesus kavē tas, ka par D vitamīna trūkumu diezgan ilgi var neliecināt nekas (izņemot analīzes!).

Ar saules stariem – par maz!

Organismam D vitamīns būtu jāsintezē caur ādu, uz kuru iedarbojas saules stari. Šajā procesā tālāk iesaistās gan aknas, gan nieres, gan arī hormonālā sistēma. Taču mūsu vasara ir par īsu, lai kādam saules stari nodrošinātu vajadzīgo D vitamīna daudzumu. Turklāt tie, kas gana daudz staigā pa āru un vasarā īpaši gozējas saulē – sauļojas, lielākoties lieto aizsargkrēmu pret saules ultravioleto starojumu. Tas bloķē D vitamīna sintezēšanos. Sanāk – cik garš, tik plats! Savukārt gados veci cilvēki, kam D vitamīna daudzums ir svarīgs kaulu stiprumam, parasti vairās iet saulē, jo karstumā nejūtas labi.

Ar uzturu – par maz!

Lai visu D vitamīna daudzumu, kas vajadzīgs, simtprocentīgi uzņemtu ar uzturu, būtu jāēd ļoti ekstrēmi. Piemēram, vairāki desmiti olas dzeltenumu dienā vai pilnīgi katru dienu treknas zivs gabals, uzdzerot zivju eļļu.

Iesaka arī divas reizes nedēļā ēst zivis (skumbriju, tunci), kurās ir daudz D₃ vitamīna.  Biežāk ēst šīs treknās zivis gan nevajag – piesārņojuma dēļ. Vēl der pa reizei liellopa gaļa un vistu aknas, siļķu, lašu, mencu ikri, žāvētas baravikas, ārā ganītu govju piens, sviests, siers… Tomēr prakse liecina, ka vairākumam cilvēku ikdienā izdodas apēst vidēji tikai 10 procenti vajadzīgā D vitamīna daudzuma.

Ar aptiekās nopērkamo preparātu – var pietikt, var nepietikt

Vislabāk būtu, ja to, cik D vitamīna pilienu vai kapsulu katram jālieto, noteiktu ārsts, izmeklējot cilvēku un novērtējot viņa analīžu rezultātus. Jo iemesli D vitamīna nepietiekamībai var būt dažādi.

Ja ārsts profilaktiski nozīmē neaktīvā D vitamīna preparātu, tas obligāti jālieto līdz pavasarim, bet, visticamāk, cauru gadu.

Kāpēc devas mēdz būt atšķirīgas? Lai organisms varētu uzņemto D vitamīnu izmantot kalcija vielmaiņā un citur, kur tas nepieciešams, šajā procesā līdzdarbojas gan parathormons, gan aknas, gan nieres. Tāpēc ne visiem der vienāda D vitamīna profilaktiskā deva. Ja cilvēkam ir problēmas ar vairogdziedzera darbību, ir kādas aknu vai nieru slimības, var notikt arī tā, ka, lietojot
D vitamīnu pilienos neaktīvajā formā, tā trūkums tomēr nemazinās.
D vitamīna aktīvajā formā pārdozēšanas risks ir reāls, tāpēc ārstēšanās ar šādu preparātu notiek stingrā ārsta uzraudzībā. Visbiežāk
D vitamīns aktīvajā formā ir jālieto cilvēkiem ar nieru mazspēju.

Vēl gadās, ka, operējot vairogdziedzeri, ir traumēti epitēlijķermenīši, kuri atbildīgi par parathormona izstrādāšanu. Tad var sākties tirpšana un pat krampji, tas notiek krasi traucētas kalcija vielmaiņas dēļ. Tad arī obligāti vajadzīgs D vitamīns aktīvajā formā.