Pieskati savas dzimumzīmes!

Pirms ļaujies saules mīlīgajām bučām, rūpīgi izpēti savas dzimumzīmes un iegādājies saules aizsargkrēmu.

Kāpēc vispār rodas

Vairums dzimumzīmju ir labdabīgi veidojumi, un to skaitu parasti nosaka iedzimtība. Vieniem dzimumzīmes ir jau kopš pirmajām mūža dienām, citiem attīstās dzīves laikā, un ir pilnīgi normāli, ja gadu gaitā to skaits palielinās. Taču jāsaprot kāda likumsakarība: jo mēs vairāk sauļojamies, vienalga – solārijā vai saulē –, jo vairāk dzimumzīmju mums būs. Kāpēc? Spēja nosauļoties ir ādas aizsargmehānisms pret saules stariem. Ādā atrodas īpašas šūnas – melanocīti, kas ražo pigmentu melanīnu, tas aizsargā mūs no noteikta daudzuma ultravioletā starojuma. Tā kā Latvijā saulīte mūs nelutina un ultravioletie stari sevišķi neapdraud, mūsu melanocīti ir diezgan kūtri. Taču ilgstoša atrašanās saulē tos piespiež darboties pastiprināti, un dzimumzīmītes ir nekas cits kā melanocītu ražotā pigmenta sakopojumi.

Kāpēc pārspīlēta sauļošanās ir tik kaitīga, it sevišķi tiem, kurus daba apveltījusi ar bālu ādas krāsu un gaišiem vai rudiem matiem? Tāpēc, ka melanīns netiek galā ar visiem ultravioletajiem stariem un to kaitīgā darbība uzkrājas šūnās. Līdz ar to saules ietekmē melanocīti var sākt nepareizi dalīties un rasties citas reakcijas. Viena no tām ir liels dzimumzīmju skaits. Un, jo vairāk dzimumzīmju, jo lielāks risks, ka kāda no tām var kļūt aktīva jeb atipiska, kas ir vēža priekšvēstnesis. Tāpēc tiem, kam ir vairāk nekā divdesmit dzimumzīmju, turklāt, ja kādreiz bijuši saules apdegumi, noteikti vajadzētu katru gadu aiziet pie speciālista – vislabāk pie onkologa – dzimumzīmes pārbaudīt, lai viņš izvērtē situāciju un pasaka, vai ir vai nav risks kādai dzimumzīmītei pārvērsties un kļūt potenciāli bīstamai. Runa ir par gudru profilaksi.

Par izmeklēšanu

Visu, ko mēs, ārsti, pārbaudes laikā redzam ar neapbruņotu aci, var iedalīt tikai divās grupas: patīk – nepatīk, labs – slikts, labs – aizdomīgs… Taču tas ir pārāk subjektīvs lēmums. Proti, ja ārstam pieredze ir liela, ja viņš skatās ādas veidojumus katru dienu, viņš arī kļūdās retāk. Bet… ja nu ne? Tāpēc dzimumzīmes noteikti jāapskata ar dermatoskopu. Tas ir mazs rokā turams aparātiņš kā palielināmais stikls, kas dzimumzīmi ne tikai divdesmit reižu palielina, bet ar speciālu apgaismošanu ļauj ārstam saskatīt to, kas notiek ādas dziļākajos slāņos.

Visas dzimumzīmes, ko skata ar dermatoskopu, ārsti nosacīti iedala trīs grupas.
Zaļā. Tās ir absolūti nekaitīgas dzimumzīmes, kas traucē vien no estētiskā viedokļa. Tad cilvēks pats izlemj, vai no tām atbrīvoties vai ne.
Dzeltenā. Dzimumzīmes, kas tūlīt nav jālikvidē, bet regulāri jānovēro (pirmā kontrole parasti ir pēc trim mēnešiem, nākamā pēc pusgada un tad vienreiz gadā) un jāsargā no pastiprinātas saules iedarbības.
Sarkanā. Kad tapis skaidrs, ka dzimumzīmē notikušas ļaundabīgas izmaiņas, tā ar steigu jālikvidē. Ja pacients negrib nekādus riskus un piekrīt operācijai uzreiz, mēs nekavējoties to arī plānojam – nākamnedēļ vai pēc divām nedēļām.

Ir arī tādas dzimumzīmes, kas atrodas uz robežas. Ja ir starp zaļo un dzelteno, tās vienkārši jāuzmana. Taču, ja dzimumzīme ir uz robežas starp dzelteno un sarkano, tad vairs nav, ko domāt – jāgriež laukā. Labāk izoperēt labdabīgu veidojumu, nevis gaidīt, ka tas pārtop ļaundabīgā. Noteikti vajag izņemt arī tās dzimumzīmes, kas regulāri tiek kairinātas, noberztas, traumētas – ar krūšturu lencītēm, apkaklītēm, skujoties, ķemmējoties… Jo pastāv lielāks risks, ka tā varētu pāriet ļaundabīgā formā. Patiesībā dermatoskopija ir izmeklēšanas iespēja, lai atlasītu pacientus, kuriem patiešām vajadzīga operācija. Piemēram, Spānijā, kur dermatoskopija ir ļoti attīstīta, kontrolējot paaugstināta riska grupu – tātad cilvēkus, kuriem ir tiešām augsts risks saslimt ar ādas vēzi, nevajadzīgo operāciju skaitu izdevies samazināt divdesmit reižu.

Arī Latvijā, ja cilvēki regulāri ietu pie ārsta, būtu iespējams pamanīt mazas izmaiņas un operāciju piedāvāt laikus – proti, nepiedāvāt uzreiz.

Kāpēc tas ir tik svarīgi? Ja runa ir par vienu aizdomīgu veidojumu, tam varbūt arī nav tik liela nozīme, jo – būs viena operācija, visticamāk, ambulatori vietējā narkozē, būs viena brūce, un, lai gan visai dziļa, jo dzimumzīme jāizgriež ar sakni, tā, visticamāk, skaisti sadzīs un paliks maza, gluda, gandrīz nemanāma rētiņa. Taču pavisam cita situācija veidojas tad, ja cilvēkam ir desmit veidojumi un visi aizdomīgi, un visi drošības dēļ jāizņem. Bet vēl sliktāka kombinācija, ja rētas dzīst slikti – ja cilvēkam ir nosliece uz keloīdiem, saistaudu izaugumiem vai arī visas nelāgās dzimumzīmītes atrodas uz sejas… Tad izvēle starp operāciju un neoperēšanas risku ir ļoti sarežģīta. Bet, izmantojot dermatoskopiju, ir iespējams pareizi noteikt diagnozi un piedāvāt operāciju vienīgi tad, kad dzimumzīme tiešām ir ļoti bīstama – tā varētu pāriet ļaundabīgā formā.

Ja dzimumzīmju ir ļoti daudz

Tāpēc papildus dermatoskopijai ir arī citi izmeklējumi – ķermeņa kartes veidošana. Proti, pēc noteiktas shēmas fotografē visu ķermeni, iegūtos attēlus ievada datorā un datus saglabā. Nākamajā reizē, kad pacients apmeklē ārstu, tos ar speciālu programmu var salīdzināt ar jaunākajiem datiem – datorprogramma fiksē gan radušās izmaiņas jau esošajām dzimumzīmēm, gan parāda dzimumzīmes, kuras radušās no jauna. Mainīgās un aizdomīgās dzimumzīmes tad var izpētīt sīkāk ar dermatoskopu.

Vēl iespējams papildus izmantot digitālo dermatoskopiju – tātad parastajam dermatoskopam pievienots arī fotoaparāts, kas fiksē dzimumzīmes attēlu.

Tāpat dzimumzīmes var pārbaudīt ar siaskopu – tas ir skeneris ar dažāda garuma lāzerstariem. Ar šo metodi nosaka, cik lielā mērā dzimumzīmē koncentrējušies asinsvadi un saistaudi, kā arī dzimumzīmes dziļumu. Proti,  pigmentam ir arī neredzamā daļa, kas atrodas zem ādas, un, ja dzimumzīme ir aizdomīga, ķirurga uzdevums ir to izgriezt ar visu sakni. Pretējā gadījumā tā var atjaunoties, tikai nu jau ļaundabīga, jo tikusi sakairināta. Vēl modernāka metode ir skenēšana ar konfokālo lāzera mikroskopu, kas dzimumzīmi izpēta, ja tā drīkst sacīt, pa šķēlītēm, analizējot to pat šūnu līmenī.

Tas tavām dzimumzīmēm patiks

• Ja nesauļosies laikā, kad saule ir īpaši aktīva – no pulksten 11 līdz 15.
• Ja lietosi aizsargkrēmu ar īpaši spēcīgu aizsargfiltru. Un uzklāsi to aptuveni 20 minūtes pirms iziešanas saulē.
• Ja, baudot ūdenspriekus vasarā, lietosi ūdensizturīgos saules aizsargkrēmus.
• Ja lietosi saulesbrilles ar UV pārklājumu, jo arī acīs var veidoties dzimumzīmes, tātad arī melanomas.

Vecumi, kuros ar saulīti tiešām jābūt uz jūs

• Pirmie trīs dzīvības gadi, jo bērns kustas, tāpēc nejūt, kad saules ir jau par daudz. Turklāt bērna āda ir ļoti jutīga. Pārsauļošanās bērnībā vēlāk var izpausties kā veselības problēmas.
• No 10 līdz 25 gadiem, jo hormonālo izmaiņu ietekmē āda tad ir jutīga, un viss, kas tai tiek nodarīts slikts, pēc desmit, divdesmit gadiem var atspēlēties.
• Ņem vērā! Svarīgs ir arī kopējais ultravioleto staru daudzums, ko cilvēks saņem mūža garumā, jo tie ādā uzkrājas, un kādā brīdi, kad bagāža ir par lielu, sāk izpausties sliktā veidā. Bet notiek arī otrādi – ja cilvēks ultravioletos starus nepārdozē, viņam nav saules apdegumu, tad risks, ka kāda dzimumzīme pārvērtīsies ļaundabīgā,samazinās.

Dzimumzīmes nedrīkst just!

• Tātad, ja kāda pēkšņi sāk niezēt, sāpēt vai kā citādi liek par sevi manīt – ir traucējoša sajūta vienā un tajā paša vietā, turklāt nepārtraukti un tā vismaz divus trīs mēnešus –, tad ir vērts aiziet pie onkologa un veidojumu pārbaudīt.
• Ja triju mēnešu laikā attīstās viens un tas pats process: čūliņa sadzīst un tad atkal parādās, ir asiņošana, krevelīte… Arī tad steidzies pie onkologa!