Padomi saudzīgai ķermeņa ādas kopšanai rudenī

Rudenī ķermeņa ādas kopšanas vajadzības mainās – laikapstākļu ietekmē āda var kļūt sausāka un jutīgāka pret kairinājumu, tādēļ ieteicams pārskatīt, kādus ķermeņa kopšanas līdzekļus izvēlamies, un pievērst uzmanību tam, kā saudzīgāk veikt mazgāšanos. Ar noderīgiem ieteikumiem ķermeņa ādas kopšanā dalās BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, dermatoloģe Elīza Sālījuma un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Pazeminoties āra gaisa temperatūrai, gaisa mitruma līmenim un sākoties apkures sezonai iekštelpās, āda var kļūt sausāka, kairināta, iekaist un pat zvīņoties. Arī auksts vējš var padarīt ādu jutīgāku, veicināt apsārtumu un iekaisumu, skaidro dermatoloģe E. Sālījuma. Tādēļ, mainoties laikapstākļiem, ir jāseko līdzi arī ādas vajadzību maiņai, ādas kopšanā vairāk uzmanības pievēršot ādas mitrināšanai un aizsardzībai pret ārējās vides apstākļiem.

Padomi mazgāšanās procesam

Mazgāšanās un ādas attīrīšana ir nozīmīga ādas kopšanas sastāvdaļa. Ir daži principi, kurus vēlams ievērot, īpaši rudens periodā, lai āda justos labi, iesaka dermatoloģe E. Sālījuma.

• Izvēlieties saudzīgus mazgāšanās līdzekļus. Rudens sezonai vispiemērotākie būtu dušas krēmi un eļļas, kas saudzīgi attīrīs ādu, taču pasargās tās lipīdu barjeru. Tāpat mazgājoties nevajadzētu izmantot asus vannas sūkļus vai birstes, lai neradītu ādā mikrotraumas un neveicinātu kairinājuma un iekaisuma attīstību. Eksfoliācijai rudens sezonā piemēroti būs saudzīgi līdzekļi, lietoti 1–2 reizes nedēļā, piemēram, maigi fizikāli eksfolianti (skrubis, kas satur saudzīgas, nevis abrazīvas daļiņas) vai ķīmiski eksfolianti (enzīmi, skābes). Pēc mazgāšanās ādu nevajadzētu berzēt ar dvieli, bet maigi nosusināt.
• Nepārspīlējiet ar mazgāšanās ilgumu un ūdens temperatūru! Mazgāties ieteicams īsāku laiku, un jāseko līdzi tam, lai ūdens nebūtu karsts. Tā kā karsts ūdens sausina ādu, ieteicams ir mazgāties remdenā vai siltā, bet ne karstā ūdenī. Taču, ja dušu vai vannu vēsā laikā vēlaties izmantot, lai sasildītos, būtu jāierobežo laiks, ko tajā pavadāt. Dušā nevajadzētu mazgāties ilgāk par 5–10 minūtēm, vannā – ilgāk par 15 minūtēm. Vannai var pievienot vannas eļļas.
• Neaizmirstiet par savlaicīgu ādas mitrināšanu! Mitrinošo līdzekli ieteicams uzklāt uzreiz pēc mazgāšanās, kamēr āda vēl ir nedaudz mitra. Līdzekļi ādas mitrināšanai un barjerfunkcijas uzturēšanai satur vielas, kas veido ādas barjeru: keramīdus, holesterolu, taukskābes, humektantus – hialuronskābi,  glicerīnu, kas  piesaista ūdeni, un vielu, kas neļauj tam iztvaikot, piemēram, vazelīnu. Atkarībā no tā, cik āda ir sausa, var pielāgot mitrinošā līdzekļa konsistenci – normālai ādai piemēroti būs krēmi, losjoni, taču izteikti sausai ādai var izmantot biezākas konsistences līdzekļus, piemēram, ziedes. 
• Rūpējieties par roku ādu īpaši atbildīgi! Atnākot rudenim, neaizmirstiet parūpēties par roku ādu, ko ikdienā bieži mazgājam. Ja roku āda ir sausa, roku krēms jāuzklāj pēc katras roku mazgāšanas un savlaicīgi jāsāk valkāt cimdus.

Ar ko papildināt vannas ūdeni?

Kā stāsta BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece, kā piedevu vannām var izmantot ārstniecības augus to uzlējumu, novārījumu, ekstraktu vai ēterisko eļļu veidā, turklāt ārstniecības augus izmanto arī pirts rituālos. Ieteicamais vannas peldes ilgums ir vidēji 15 minūtes. Var izmantot arī dažādas drogu kombinācijas.

Nomierinošai vannas peldei vakarā, lai relaksētos un labākam miegam, noderēs liepziedi, kumelīšu ziedi, baldriāna saknes, apiņu augļkopas, lavandas ziedi, raudenes laksti, auzu lakstu ekstrakti un līdzekļi.

Peldēm locītavu, muskuļu sāpju un saspringuma gadījumā izmanto mārsila lakstus, liepziedus, auzu lakstus, purva vārnkājas drogas. Vannai pievieno aptuveni puslitru drogu novārījuma vai uzlējuma (iepriekš vajag to nokāst), vai drogu saišķīti pakarina zem karstā ūdens plūsmas.

Bērniem dažādu ādas problēmu gadījumā kā piedevu vannām izmanto trejdaivu sunīša lakstu novārījumu. To gatavo, ņemot 2 ēdamkarotes drogas uz 2 glāzēm ūdens, 10 minūtes pavāra uz mazas uguns, nokāš un pievieno vannai.

Ādas slimību gadījumā izmanto arī auzu lakstus – uz 100 gramiem lakstu ņem 2 l ūdens, vāra uz mazas uguns, nokāš un pievieno vannas ūdenim. Arī auzu miltus un to saturošos preparātus pievieno vannai ādas iekaisuma mazināšanai.

Taču der atcerēties par piesardzību, uzsver farmaceite – karstu vannu nevajadzētu izvēlēties infekciju, paaugstinātas temperatūras, dažādu ādas slimību un brūču gadījumā, arī sirds un asinsvadu saslimšanu gadījumā jāseko līdzi pašsajūtai un veselības stāvoklim. Jāraugās, lai ūdens nebūtu par karstu. Ūdenim var pievienot mitrinošas emulsijas, kas ieteicamas, lai novērstu ādas sausumu jutīgai, sausai, raupjai ādai ar noslieci uz niezi, atopisko dermatītu. To sastāvā izmanto kaņepju, saulespuķu, rapšu eļļu un citas ādu kopjošas sastāvdaļas. Arī pēc vannas ādu vajag mitrināt, izmantojot mitrinošus krēmus vai losjonus.