BENU Aptieka turpina augsti novērtēto pētījumu par stresa līmeni Covid-19 laikā

01.02.2021.

Saglabājoties augstam Covid-19 izplatības riskam un valstī noteiktajiem epidemioloģiskās drošības ierobežojumiem, BENU Aptieka turpina 2020. gadā sabiedrībā un mediju vidē plašu atzinību guvušo pētījumu sēriju – BENU Aptiekas Stresa termometru, kurā tiek noskaidrots iedzīvotāju stresa pašvērtējums, kā arī attieksme pret dažādu Covid-19 profilakses pasākumu ievērošanu.

Balstoties uz aptaujā gūtajiem pierādījumiem, iedzīvotājiem tiek sniegti Latvijā atzītāko ārstu un ekspertu ieteikumi fiziskās, emocionālās un garīgās labsajūtas uzlabošanai.

Jaunais BENU Aptiekas Stresa termometrs pievēršas ne vien iedzīvotāju satraukuma pašvērtējumam, Covid-19 nogurumam un kaitīgo ieradumu izmaiņām, bet arī skar tādus aktuālus un sabiedrības veselībai būtiskus jautājumus kā gatavību vakcinēties pret Covid-19, fiziskās aktivitātes, ēšanas paradumus un ierobežojumu ievērošanu Covid-19 laikā.

Jaunākie BENU Aptiekas Stresa termometra rezultāti atklāj, ka izteikti spēcīgu Covid-19 nogurumu izjūt 42% Latvijas iedzīvotāju (10 baļļu skalā savu Covid-19 nogurumu vērtē no 8 līdz 10), vidēju Covid-19 nogurumu (atzīmes 5 līdz 7) izjūt 30%, savukārt ar nelielu Covid-19 nogurumu saskaras 28% respondentu (atzīmes 1 līdz 4).

Analizējot datus pēc dzimuma, izteikti spēcīgu nogurumu izjūt 48% sieviešu un 37% vīriešu. Raugoties pēc ģimenē lietotās sarunvalodas, lielāku Covid-19 nogurumu izjūt krievvalodīgie. Latviešu vidū izteikti spēcīgu nogurumu izjūt 42% aptaujāto, kamēr krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 48%.

Psihoterapeits Dr. Andris Veselovskis skaidro, ka, ieilgstot Covid-19 krīzei un valstī noteiktajiem ierobežojumiem, ievērojami palielinās iedzīvotāju mentālās veselības slodze. Īpaši šajā laikā cieš pusaudži un cilvēki, kuri Covid-19 dēļ ir zaudējuši ienākumus. Arī sociālajiem medijiem ir gan spriedzi, gan t. s. Covid-19 nogurumu pastiprinošs efekts, jo tur ikdienā ir novērojama izteikta agresivitāte un spēcīga viedokļu dalīšanās. Šobrīd sociālajos medijos ir ļoti daudz emocionāli kaitīgas informācijas, kas veicina pārmērīgu satraukšanos, baidīšanos, agresiju un dusmu izvirdumus. Tādēļ ieteicams samazināt informācijas patēriņu, īpaši emocionāli jutīgiem cilvēkiem.

Lai pārvarētu krīzes radīto satraukumu: