Bērnu zobu higiēnas ABC – iesaka speciālisti

Klāt ir skolas laiks, kas nozīmē izmaiņas bērnu ikdienā – jāatgriežas pie noteikta dienas režīma un jāatceras par pareizu un rūpīgu zobu higiēnu. Kādas ir biežākās kļūdas bērnu zobu higiēnā un kādi ir ieteikumi, lai bērnu zobi būtu veseli, stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Estētikas klīnikas zobārste Darja Ķīse un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Bērnu zobu higiēnas nozīme

Nevainojama bērnu zobu higiēna ir fundamentāls nosacījums veselam mutes dobumam. Nodrošinot to, ir iespējams nākotnē izvairīties no nopietnākām problēmām – zobu bojājumiem un smaganu iekaisuma. Kariesa skarts zobs var sagādāt bērnam nepatīkamus emocionālus pārdzīvojumus un sāpes. Priekšlaicīgi izrauts zobs, kuru nav iespējams saglābt, var negatīvi ietekmēt pastāvīgo zobu šķilšanās procesu vai žokļu pareizo attīstību. Smaganu iekaisums, ko pavada asiņošana, tīrot zobus, nepatīkama elpa, aplikums lielā daudzumā uz zobiem var progresēt un skart zoba balstošas struktūras – kaulaudu uzsūkšanos, kā rezultātā attīstīties periodontīts.

Mutes veselība ietekmē ne vien bērna fizisko stāvokli, bet arī psiholoģisko labsajūtu un sociālo adaptāciju. Veseli zobi ļauj bērniem pareizi ēst un saņemt visas nepieciešamās uzturvielas. Ja bērnam ir zobu problēmas, ēšanas laikā var rasties sāpes, kas parādās cietu pārtikas produktu sakošļāšanas procesā. Zobu veselībai ir tieša saistība ar bērna vispārējo veselību. Mutes veselības problēmas, piemēram, kariozie zobi un periodontīts, var kļūt par iekaisuma un infekcijas avotu. Baktērijas no mutes var iekļūt asinsritē un izplatīties pa visu ķermeni, izraisot dažādas slimības, tostarp sirds un asinsvadu slimības. Visbeidzot, jāatceras, ka zobu veselība ietekmē bērnu pašcieņu un psiholoģisko labsajūtu. Ja bērnam ir zobu problēmas, tas var radīt neērtības saziņā ar citiem bērniem.

Saldumu kaitīgums zobiem

Skolas un bērnudārza laikā bērniem ir lielākas iespējas tikt pie dažādiem saldumiem un vecākiem ir mazākas iespējas bērnus uzraudzīt, kas var ietekmēt bērnu zobu veselību. Ēšanas paradumiem skolēnu ikdienas dzīvē jābūt stingri kontrolētiem no vecāku puses, jo pareizais uzturs ne vien saglabā veselus zobus, bet arī nodrošina augoša organisma attīstību. Svarīgi atcerēties, ka, lai izveidotos pareizie ēšanas paradumi, pie tā jāstrādā vecākiem nepārtrauktā režīmā. Taču diemžēl vecāku steidzīgais dzīves ritms ne vienmēr to veicina. Šeit, protams, ir arī negatīva loma neveselīgiem našķiem, ko bērniem iedod līdzi, vai arī informācijas plūsmai reklāmās un sociālos tīklos, pateicoties kurai bērniem rodas nepareizi ēšanas ieradumu stereotipi, stāsta zobārste Darja Ķīse. Visbiežāk bērnu zobu veselību ietekmē bieža našķošanās starpbrīžos, gāzēto dzērienu un saldumu lietošana uzturā. Jāatceras, ka visi iepriekšminētie produkti saturu daudz ogļhidrātu, kas ir barības substrāts mutes dobuma kariesa izraisošiem mikroorganismiem.

Biežākās zobu higiēnas kļūdas

Visbiežākā kļūda zobu higiēnā ir nepareiza zobu tīrīšanas tehnika. Ja bērns tīra zobus ar horizontālām kustībām, aplikums, kas ir sakrājies dienas laikā, tiek iedzīts zobu starpās vai zem smaganas. Rezultātā sāk bojāties zobi un iekaist smaganas. Jāpiemin, ka neregulāra zobu tīrīšana, piemēram, izlaižot tīrīšanu no rītiem, vai arī zobu tīrīšana pirms brokastīm arī negatīvi ietekmē mutes dobuma veselību. Zobi ir jātīra pēc katras ēdienreizes vismaz divas reizes dienā. Nepareiza zobu birstes kopšana – ja to lieto vairāk nekā 3 mēnešus, sekmē mikroorganismu savairošanos starp zobu birstes sariņiem; arī nolietotie sariņi sliktāk tiek galā ar aplikuma noņemšanu zobu tīrīšanas laikā. Bērniem, kuriem ir breketes, zobu birste ir jāmaina reizi mēnesī. Ne mazāk svarīga ir arī zobu diega lietošana bērniem kā obligāts zobu tīrīšanas rituāla papildinājums, vienīgi zobu diegošanu veic vecāki, lai bērns netraumē smaganas diegošanas laikā.

Svarīgi zināt un atcerēties, ka vecākiem ir jābūt atbildīgiem par sava bērna mutes dobuma veselību, tāpēc bērniem līdz 7–10 gadu vecumam vecākiem obligāti zobi ir jāpārtīra, atgādina D. Ķīse. Galvenās un svarīgākās rekomendācijas par bērnu mutes dobuma kopšanas līdzekļu individuālo izvēli sniedz zobārsts vai higiēnists, taču bērnam ir jābūt mīkstai zobu birstei un  fluoru saturošai zobu pastai.

Ieteikumi pareizai zobu higiēnai

Lai saglabātu bērnu mutes dobumu veselu un izvairītos no zobu bojājumiem un smaganu iekaisuma, zobārste D. Ķīse stāsta par pareizas un veselīgas zobu higiēnas ieteikumiem:

1. Bērnu vecākiem ir rūpīgi jāseko bērnu zobu tīrīšanai un jāpārtīra zobi bērniem līdz 7–10 gadu vecumam.
2. Bērnam ir jābūt mīkstai zobu birstei atbilstoši viņa vecumam, fluoru saturošai zobu pastai un zobu diegam. Papildus pēc zobārsta vai higiēnista rekomendācijām, var lietot starpzobu birstes un mutes dobuma skalojamo.
3. Zobi ir jātīra pēc katras ēdienreizes vismaz divas reizes vismaz 2 minūtes.
4. Jāseko, lai bērnam ir sabalansētas un regulāras ēdienreizes, piemēram, neizlaižot brokastis. Tas samazinās tieksmi pēc našķiem. Ja bērnam dod uzkodu līdzi uz skolu – šokolādi labāk samainīt pret svaigiem dārzeņiem, augļiem. Bet saldo maizīti – pret pilngraudu cepumu.
5. Bērna organismam dienas laikā jābūt hidrētam, tāpēc slāpes vislabāk noņem ūdens, kas paņemts līdzi. Saldās limonādes un gāzētie dzērieni šo tieksmi pastiprina vēl vairāk. Ikdienā uzturā jāsamazina produktu lietošana, kas satur slēptos cukurus, t. i., saldās pārslas, saldie jogurti, pusfabrikāti.
6. Vecākiem ir jābūt par piemēru saviem bērniem. Ja vecāki ievēro veselīgu dzīvesveidu, uzturā minimāli lieto produktus, kas satur cukuru, seko līdzi savai veselībai un mutes dobuma veselībai, tad arī bērns centīsies sekot līdzi vecāku piemēram.

Svarīgi arī atcerēties par zobārsta un higiēnista apmeklēšanu, atgādina D. Ķīse. Vecākiem jācenšas izveidot pozitīvu pieredzi bērnam, apmeklējot zobārstu. Tāpēc labāk doties pie zobārsta profilaktiski, bet regulāri nekā vest bērnu pie zobārsta ar sāpošu zobu, kad bērnam ir emocionāls satraukums. Bērnam būtu jāapmeklē zobārsts un higiēnists vismaz reizi gadā, ja nav specifisku rekomendāciju no zobārsta puses. Bērniem no 2 līdz 18 gadu vecumam vienu reizi gadā no valsts budžeta līdzekļiem ir nodrošināta apmaksāta vizīte pie higiēnista, un divas reizes gadā apmaksātus zobu higiēnista pakalpojumus bērni var saņemt 7, 11 un 12 gadu vecumā.

Zobu kopšanas līdzekļu izvēle

BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedneice uzsver, ka, lai nodrošinātu pareizu zobu higiēnu bērniem, svarīgi ir izvēlēties atbilstoši bērna vecumam paredzētus zobu kopšanas līdzekļus.

• Lai ieinteresētu bērnu, nozīme būs ne vien zobu higiēnas līdzekļu piemērotībai, bet arī zobu kopšanas līdzekļu izskatam – zobu birstes ir pieejamas gan krāsainas, gan ar multfilmu varoņiem, aplikācijām.
• Zobus jāsāk tīrīt jau ar pirmo zobiņu šķilšanos, izmantojot marles salveti vai speciālu silikona uzpirksteni.
• Vēlāk, kad zobiņu ir vairāk, tie jātīra ar mazu zobu birsti ar mīkstiem sariņiem, kas piemērota no zīdaiņa vecuma, un ar zobu pastu piena zobiem.
• Mutes skalojamais līdzeklis nav obligāti jālieto, to var lietot no piecu gadu vecuma, bet izvēloties bērniem piemērotu, bez spirta.
• Izvēloties zobu pastu bērnam, jāpievērš uzmanība, vai sastāvā ir fluorīdi un to daudzumam, lai tas aizsargātu pret kariesu un stiprinātu zobu emalju. Bērniem līdz sešu gadu vecumam iesaka zobu pastas ar 1000 ppm fluorīdu saturu. Vēlāk var izvēlēties zobu pastas, kas satur līdz 1500 ppm fluorīdu. Arī zobu pastas pieejamas ar dažādām patīkamām garšām – zemeņu, arbūzu, ogu un citas.

Farmaceita padoms

Lai zobi būtu veselīgi, ir svarīgi atcerēties par pietiekamu vitamīnu un minerālvielu daudzumu organismā, skaidro BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece. Zobu un kaulu veselībai svarīgi uzņemt pietiekamā daudzumā D vitamīnu un kalciju.

D vitamīns atrodams zivju aknās, olu dzeltenumos, sviestā, sierā, treknās zivīs un aknās. Tomēr svarīgi atcerēties, ka ar uzturu nespējam uzņemt pietiekami daudz D vitamīna. D vitamīna līdzekļi pieejami bērniem piemērotās formās – pilienu, spreju un košļājamu pastilu veidā.

Kalciju vislabāk uzņemt ar piena produktiem – pienu, kefīru, sieru un jogurtu. Kalciju satur arī dārzeņi, augļi un graudu produkti, bet no šiem produktiem kalcijs sliktāk uzsūksies. Ja uzturā netiek lietoti kalciju saturoši produkti, tad to nepieciešams uzņemt ar uztura bagātinātājiem vai bezrecepšu medikamentiem – sīrupu, pulveru un košļājamo tablešu veidā.

Par medikamentu un uztura bagātinātāju lietošanas nepieciešamību jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu, atgādina I. Priedniece.