Kukaiņu aktivitātes laiks – kas jāzina par kodumiem un dzēlieniem?

Vasaras sākumā arvien vairāk uzturamies ārpus telpām, pie dabas, dārzos, pie ūdens tilpnēm. Taču rosīgāki kļūstam ne vien mēs paši, bet arī uzmācīgajiem kukaiņiem ir sācies lielās aktivitātes laiks. Kādi ir kukaiņu kodumi un to sekas? Un kā no tiem visveiksmīgāk izvairīties? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Veselības mājas Olīva pneimonoloģe un alergoloģe Ieva Cīrule un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Knišļu uzbrukums

Knislim, kas ir mazs odveida divspārnis, pret cilvēku ir tikai viena interese – knišļu mātītēm jāpapildina savi olbaltumvielu krājumi, lai varētu dēt vairāk oliņu, tāpēc kodējas ir tikai viņas, skaidro I.Cīrule. Knišļu mammas izsūc piecus mililitrus asiņu un aizlido, bet cilvēkam koduma vietā parādās neliels, sarkans punkts ar ilgi nezūdošu apsārtumu pāris centimetru diametrā. Visas cilvēkam nepatīkamās sajūtas rodas tāpēc, ka knišļa siekalām piemīt antikoagulanta iedarbība – tās mazina recēšanu un padara asinis šķidrākas, lai knislim vieglāk tās iesūkt, un satur cilvēka organismam svešas olbaltumvielas, kas var izraisīt alerģisku reakciju. Svarīgi, protams, ir arī tas, cik daudz ir kodēju, – jo to vairāk, jo reakcija spēcīgāka. Tāpēc vissmagāk knišļu laikā cieš tie, kas ir mazāk apģērbti un nevar aizmukt, piemēram, govis. Ir bijuši gadījumi, kad tie sakož lopu līdz nāvei.

Knišļu savairošanos veicina gan silts un pietiekami slapjš pavasaris, gan dabiskais attīstības cikls – dažus gadus to ir vairāk, citus mazāk. Entomologs Voldemārs Spuņģis raksta, ka Latvijā uzskaitītas aptuveni 29 knišļu sugas, no kurām tikai trīs ir tādas, kas savairojas masveidā un uzbrūk cilvēkiem un lopiem. Dažas vairāk izplatītas Kurzemē, citas citos reģionos, atšķiras arī to izlidošanas laiki. Agrie pavasara knišļi izlido maijā, vēlīnie – pēc Jāņiem. Tie uzbrūk galvenokārt rīta un vakara stundās.

Atšķiras indes

Toksīni, pret ko organisms cīnās ar dažādām reakcijām, faktiski ir kodēju un dzēlēju siekalas. Mazajiem asinssūcējiem – knišļiem un odiem – siekalu daudzums ir mazāks, lielajiem kukaiņiem – lapsenēm, bitēm, sirseņiem – krietni lielāks. Turklāt bišu un viņu radinieku siekalas ir spēcīgākas, jo tās daba tiešām radījusi kā indi, lai aizstāvētos un nogalinātu citu kukaini. Par laimi, tik daudz indes, lai pietiktu tik lielam radījumam kā cilvēks, Latvijas kukaiņiem daba nav paredzējusi. Bēdīgāk situācija var beigties vienīgi tad, ja cilvēkam ir ļoti spēcīga alerģija pret bišu vai lapseņu indi (reakcija katram var atšķirties, dažiem tā ir tikai pret noteiktu inžu grupu, piemēram, pret bitēm un lapsenēm) vai kodumu skaits ir ļoti liels un indes vienkārši pārāk daudz. Vai – iekož kādā īpašā vietā, piemēram, galvā, sejā, kaklā, elpceļos, tad var rasties pietūkums, kas apdraud dzīvību. Te sevišķi jāuzmanās, ja maltīti ietur ārā: lapsenes vilina saldi dzērieni, un, ja tā iekrīt pudelē vai glāzē, laukā vairs netiek. Šādā veidā, ja neuzmanās, lapsene kopā ar dzērienu var iekļūt cilvēka mutē un iedzelt. Tad jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Pirms mediķi atbrauc, pie koduma vietas jāpieliek kaut kas auksts – jo aukstums sašaurina asinsvadus, lokāli mazina pietūkumu, apsārtumu un sāpes, un inde neiet plašumā. Uzreiz jāiedzer arī bezrecepšu pretalerģijas zāles jeb antihistamīns, ja tāds mājās ir.

Atšķiras arī pats dzēliens

Lai gan odus dēvē par dzēlējodiem, dzeļ tieši bites, lapsenes un sirseņi, kuriem ir dzelonis, savukārt asinssūcēji liek lietā snuķi, ar kuru pārdur ādu, uzsver I.Cīrule.

Bites dzelonis, kas patiesībā ir bites dējeklis, ir atskabargains un ieķeras ādā. Pēc dzēliena tas kopā ar indes dziedzeri no kukaiņa izraujas, paliek ādā, turpina pulsēt un izdalīt indi. Bite pati iet bojā, savukārt dzelonis izdala spēcīgu smaržu – tā pievilina citas bites, kuras arī mēģina uzbrukt.

Lapseņu un sirseņu dzeloņiem atskabargu nav, tāpēc šie kukaiņi spēj dzelt vairākas reizes. Turklāt sirseņiem piemīt vēl viena īpatnība: dzeloni darbina nervu ķēdīte, kas turpinās pa visu ķermeni un kādu laiku darbojas pat tad, ja sirsenis pats ir nogalēts, – tātad iedzelt var arī šķietami beigts sirsenis.

Sāpīgi kož un asinis sūc sīvā muša. Tā ir nedaudz lielāka par parastajām istabas mušām un ar spēcīgu dūrējsnuķi. Sīvā muša ir ļoti ātra, no tās kodieniem pumpas parasti nemetas. Sāpīgi kož arī dunduri, jo to snuķis ir masīvs un spēcīgs. Turklāt dundurs dur, kur pagadās, tad tiek skarti nervu gali, un cilvēks nespēj to nepamanīt. Taču no dunduru kodieniem alerģijas parasti nav.

Kā ārstēties?

Paaugstināts jutīgums pret kukaiņu kodumiem ir ģenētiski noteikts, un tas netiek nekā īpaši ārstēts. Izņemot atsevišķus gadījumus, kad tiek veikta specifiska imūnterapija – ja reakcijas ir jau dzīvībai bīstamas.

Ja kukaiņa koduma vieta niez un sāp, var uzsmidzināt kādu mūsdienīgu dezinficējošu šķidrumu, kuri iegādājami aptiekā. Tie ne tikai dezinficē, bet arī noņem niezi. Niezes un pietūkuma mazināšanai var uzsmērēt antihistamīna gelu, 6–9 reizes dienā apziežot satūkušo vietu. Arī lielāka deva antihistamīna preparāta mazinās niezi. Var lietot arī kortikosteroīdu ziedes, taču tām vajag ģimenes ārsta recepti.

Tautas līdzeklis pret kodumiem – uz cietušās vietas uzlikt audumā ietītu ledu un paturēt. Koduma vietu nedrīkst kasīt! Var uzlikt vēsu sālsūdens kompresi vai svaigu, pārgrieztu sīpolu.

Ja pēc bites, lapsenes vai sirseņa dzēliena pasliktinās pašsajūta, reibst galva, ir apgrūtināta elpošana, ir melns gar acīm, tā jau ir smaga alerģiska reakcija un steidzami jāsauc ātrā palīdzība vai jāvēršas pie medicīnas darbinieka, jo tā jau ir anafilaktiska reakcija, kas var izraisīt nāvi.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa iesaka censties izvairīties no kukaiņu kodumiem un apdomīgi plānot savas aktivitātes, lai pēc tam nav jācīnās ar sekām. Ja plānojat doties pie dabas, tad noteikti jāpadomā par aizsardzību no kukaiņiem. Tam noderēs gan piemērots apģērbs, gan speciāli insektus atbaidoši līdzekļi, piemēram, no dabas vielām krustnagliņu ēteriskā eļļa un arī ķīmiskas vielas saturoši aerosoli un losjoni. Protams, tie aizkavēs kukaiņus uz noteiktu laiku, tāpēc pēc kāda laika (piemēram, pēc 6-8 stundām) aerosols jālieto atkal. Savukārt mazu bērnu aizsardzībai ir paredzētas aproces, kas satur dabīgas vielas un var darboties līdz pat 30 dienām.

Ja dodamies brīvā dabā, vēlams atcerēties ne tikai par lidojošiem “kodējiem”, bet papildināt savu aptieciņu ar dezinfekcijas līdzekļiem, plāksteriem un” ātrās palīdzības” medikamentiem, kā, piemēram, aktivēto ogli, paraceptamolu un pretalerģijas tabletēm vai gēliem.