- Pēc noklusējuma
- Produkta nosaukums A-Z
- Produkta nosaukums Z-A
- Cena no mazākās uz lielāko
- Cena no lielākās uz mazāko
- Atlaide %
- Pirktākie
Vēlmju saraksts
Atvainojiet, vēlmju saraksts ir paredzēts tikai reģistrētiem lietotājiem!
Salīdzināt produktus
Produktu salīdzināšanai varat pievienot ne vairāk kā 3 vienības. Atlasiet produktus, kurus vēlaties aizstāt.
D vitamīns
Filtrēt
Atlaide %
Skats: 1 - 18 no 75
Skats: 1 - 18 no 75
D vitamīns regulē kalcija un fosfora minerālu uzsūkšanos, to līmeni asinīs un piegādi kaulu audiem un zobiem. Kopā ar A vitamīnu un kalcija vai fosforu vitamīns D var pasargāt ķermeni no saaukstēšanās, diabēta, dažādām acu un ādas slimībām. Tas palīdz novērst arī zobu kariesu un smaganu slimības. D vitamīns var palīdzēt cīņā pret osteoporozi un paātrināt kaulu lūzumu sadzīšanu.
Kāpēc D vitamīns ir tik svarīgs mūsu organismam?
Liels skaits cilvēku šo vitamīnu saista ar kaulu veselību, tāpēc D vitamīns bērniem tika dots zivju eļļas veidā, lai novērstu rahītu, un gados vecākiem cilvēkiem, lai pasargātu viņus no osteoporozes. Taču vitamīns D ir būtisks ne tikai kaulu veselībai — tas pilda virkni svarīgu funkciju mūsu organismā. Vitamīns D:
- novērš muskuļu vājumu;
- palielina ķermeņa imunitāti;
- ietekmē zarnu, nieru un muskuļu šūnas,
- piedalās asinsspiediena un sirds darbības regulēšanā;
- ir būtisks vairogdziedzera darbībai un normālai asins recēšanai.
D vitamīns ir atrodams olās, liellopu aknās un gaļā, pienā, lasī, sardīnēs, cūkgaļā un citos pārtikas produktos. Taču ne vienmēr tie spēj nodrošināt mūsu organismu ar pietiekamu vitamīna daudzumu. Lai pārliecinātos par D vitamīna rādītājiem organismā, ieteicams veikt atbilstošās analīzes. Ja analīžu rezultātos tiek uzrādīts D vitamīna deficīts, kas var būt saistīts arī ar nepietiekami uzņemto saules starojumu mūsu platuma grādos, tad to var kompensēt ar dažādu uztura bagātinātāju palīdzību.
D vitamīna trūkums organismā
Nepietiekams D vitamīna daudzums organismā var izraisīt sirds un asinsvadu sistēmas slimības, hronisku nogurumu, depresiju, bezmiegu, alerģijas un citas nopietnas veselības problēmas. Lai palielinātu D vitamīna daudzumu organismā, nepieciešams pavadīt daudz laika saulē, taču pastāv arī alternatīva saules vannām, proti, D vitamīna preparātu lietošana. Preparāti satur to vienā no divām formām: augu valsts izcelsmes D2 vitamīns un vitamīns D3 — sintezēts no dzīvnieku izcelsmes produktiem (nav piemērots veģetāriešiem).
D vitamīna sprejs un D vitamīna pilieni, kā arī kapsulas un pulveri — ir veidi, kādos cilvēki biežāk izvēlas uzņemt nepieciešamo D vitamīna dienas devu. Tos atrast varēsi mūsu interneta aptiekā!
Skatīt vairāk1. Kādos gadījumos jālieto D vitamīns?
D vitamīnu lieto gan profilaktiskos, gan ārstnieciskos nolūkos. Šo vitamīnu profilaktiski var lietot personas, kurām ir D vitamīna deficīta risks, un pacienti ar osteoporozi. Savukārt ārstnieciskos nolūkos to lieto gadījumā, kad jau ir diagnosticēts D vitamīna trūkums. D vitamīns bērniem būtu jāuzņem visu gadu. Savukārt, ja pieaugušie to lieto profilaktiski, D vitamīna deva var tikt samazināta vasaras periodā, vai arī to var nelietot vispār. Lietojot uztura bagātinātāju ārstējoties vitamīna trūkuma gadījumā, gadalaikam nav nozīmes.
2. Kā paaugstināt D vitamīna līmeni?
Lai paaugstinātu D vitamīna līmeni organismā ieteicams pavadīt vairāk laika saulē, pakļaujot seju un rokas saules stariem 15 minūtes 2-3 reizes nedēļā. Taču gadījumos, kad šāda veida saules procedūras nav pieejamas, ieteicams lietot uztura bagātinātājus. Viena no populārākajām uztura bagātinātāja formām ir D vitamīna sprejs, kas ir īpaši piemērots cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar tablešu un kapsulu norīšanu, un bērniem. Izvēlēties var arī D vitamīna kapsulas, pulverus un pilienus.
3. Kāda ir D vitamīna dienas deva?
D vitamīna dienas deva var būt atkarīga no ļoti daudziem faktoriem, tāpēc ir ieteicams konsultēties ar ārstu par tā lietošanu. Piemēram, endokrinologu ieteiktā D vitamīna dienas deva profilaktiskās devās pieaugušajiem ir vidēji 800 līdz 2000 SV dienā. Taču ārstnieciskos nolūkos D vitamīna deficīta gadījumā ārsts var noteikt arī no 5000 līdz 10 000 SV dienā vai citu devu.